Ivars Jānis Ķezbers


dzimis:
1944.30.03. Valkā, miris 1997.23.04. Strasbūrā, Francijā

izglītība:
Ventspils 2.vakara vidusskola (1962)
LVU (1967),tiesību zinātne,
PSKP CK Sabiedrisko zinātņu akadēmija (1982),
LU (1993), vēstures doktors

partija:
PSKP (1967-1990),
LNKP (1990),
LDDP (1990- ),
Politiskā partija "Saimnieks",
Demokrātiskā partija "Saimnieks" (DPS)

karjera:

1960.07.-1962.09. - strādā par strādnieku ģeodēzistu grupā.
1966.03.-1969.12. - LĻKJS CK aparātā. LPSR Jaunatnes organizāciju komitejas atbildīgais sekretārs, LĻKJS CK nodaļas vadītāja vietnieks.
197106.-1973.12. - LKP CK Propagandas un aģitācijas nodaļas instruktors, LKP CK ārzemju sakaru nodaļas instruktors.
1973.12.-1977.09. - PSRS vēstniecības Zviedrijā atašejs.
1977.09.-1978.04. - PSRS vēstniecības Zviedrijā trešais sekretārs.
1978.04.-1979.09. - Kultūras sakaru komitejas ar tautiešiem ārzemēs prezidija priekšsēdētājs.
1979.09.-1982. - PSKP CK Sabiedrisko zinātņu akadēmijas aspirants.
1982.08.-1984.07. - LKP CK lektors, nodaļas vadītāja vietnieks.
1984.07.-1985.09. - LKP CK Ārzemju sakaru nodaļas vadītāja vietnieks.
1985.09.-1987.08. - LPSR Radio un televīzijas komitejas priekšsēdētājs
1987.06.-1988.06.- PSRS Valsts televīzijas un radioraidījumu komitejas priekšsēdētāja vietnieks; nav nimenklatūras amats).
1988.06.-08. - LKP CK Propagandas un aģitācijas nodaļas vadītāja pirmais vietnieks.
1988.08.-10. - LPSR Valsts kultūras komitejas priekšsēdētājs.
1988.10.-1990.04. - LKP CK sekretārs.
1990.04.-1990.09 - LNKP CK pr-js.
1990.15.09. - LDDP CK pr-js (LNKP pārveidojoties .
1991.- direktors Latvijas-Dānijas firmā "Vikingburger"
Atklātā sabiedriskā fonda "Drošība" konsultants.
1995.7.11. - 6.Saeimas deputāts.
Darbojas Eiropas lietu komisijā.
Darbojas Latvijas-Izraēlas parlamentārā atbalsta grupā, Latvijas-Krievijas parlamentārā
atbalsta grupā, Latvijas-
Lielbritānijas parlamentārā atbalsta grupā.

fakti:

apbalvots ar 2 PSRS medaļām.
vēstures zin. kand. (1982)

1986.02.-1990.04. - LKP CK loceklis;
1988.10.-1990.04. - LKP CK biroja loceklis.

1989. - PSRS Tautas deputāts
1990. - AP vēlēšanās startē priekšvēlēšanu savienībā "Par Latvijas valsti, par brīvu cilvēku", netiek ievēlēts.
viens polit. org-jas "Saimnieks" programmas projekta izstrādātājiem.
1994.12. - izveidojoties partijai "Saimnieks" ievēlēts par partijas valdes pr-ja vietnieku.
1995.29.04. - Demokrātiskās partijas "Saimnieks" kongresā ievēlēts par domnieku un valdes locekli.
1995. - iekļauts DPS kandidātu sarakstā 6.Saeimas vēlēšanām, ievēlēts 6.Saeimā.
1995.12. - īpašo uzdevumu ministra amata kandidāts Z.Čevera sastādītajā valdībā.

Latvijas Sabiedriskā kluba (LSK) biedrs (no kluba dibināšanas 1996)

ģimene:

pirmā sieva Diāna Ķezbere (SIA "Lattour" direktore; SIA "Baltic Tyrs"- 1995.g.).
precējies otrreiz. Sieva Dace Ķezbere

No pirmās laulības meitas Andra Evita un Ivonna.

hobijs:

viss, kas saistīts ar ģimeni.

draugi:


biznesa partneri:


īpašumi:


citi:

ķezbers ir pret to, lai ar varu un Staļina metodēm panāktu krieviski runājošo migrantu aizbraukšanu no Latvijas. Migrācija jāaptur ekonomiskām un sociālām metodēm. Mums jāstāv par Gorbočovu, jo kas notiktu, ja viņš pazustu.( tulkojusi R. Lediņa. Kā par to rakstīja Dānijā. (Zvaigzne 1989. Nr8- aprilis ).
(LPE 10/2 - 92.lpp)
("Vakara Ziņas". E.Ābele. Ivars ķezbers uzskata, ka politiķim jābūt profesionālim. 1995.13.04.)

Pretēji prognozēm par Latvijas drīzu iestāšanos ES uzskata, ka pilnīga iekļaušanās ES nebūs tik drīz, jo neviens neuzņems tur 11 bijušās Austrumbloka valstis grupveidā, kā savulaik komjaunatnē. Jo nevienam nav vajadzīgas nabadzīgas valstis. Bez tam pati ES nav vienota, tā ir aizņemta ar iekšējo integrāciju. Pastāv arī aprindas, kas nemaz nevēlas Austrumbloka valstu uzņemšanu ES. Tā ka dažādo Latvijas partiju ārlietu ‘’speci’’ ir visai nepamatoti optimistiski. Interesanti, kā šie politiķi atrisinās ES prasību, ka lauksaimnieciskās ražošanas sektorā ir jāpaliel 6% strādājošo, kas pie mums ir 1/4 daļa? (E.Līcītis. Ivars ķezbers: piedodiet, nu nav man tās biļetes uz Maskavas vilcienu. ‘’Lauku Avīze’’, 1995.18.08.)

Dienu pirms vēlēšanām I.ķezbers sniedza interviju avīzei ‘’Atmoda Atpūtai’’ (K.Matīsa. Ivars ķezbers: Es esmu diplomāts, čekists, cekists un velns viņu zina, kas ...., 29.09.1995.) stāstīja, ka bez Latvijas Universitātes beidzis arī PSRS Ārlietu ministrijas diplomātisko akadēmiju. Taču I.ķezbera LKP CK kadru daļas dokumentos nav minētas mācības ‘’diplomātiskajā akadēmijā’’. Plīvuru šim noslēpumam paver paša I.ķezbera teiktais par ‘’kazarmu režīmu’’, ‘’mācību spēlēs gājām cauri veseliem reģioniem, bijām armijas virsnieki, diversanti, spiegi, blēži’’’. Tiesa, šādas mācības ir, tikai citās, slēgtās skolās, kur sagatavo VDK vai GIP (Galvenās Izlūkošanas pārvaldes, jeb krieviski GRU) virsniekus. Tas tā, taču ja apstiprinātos šāds fakts, tad I.ķezbera diplomi nonāktu pretrunā ar 6.Saeimas vēlēšanu likumu. (I.Ronis. Ivara ķezbera izaicinājums sabiedrībai un Centrālajai vēlēšanu komisijai. ‘‘NC’’, 11.10.1995.)
ķezbera izglītības oficiālās versijas neatbilstība faktiem zināmā mērā apstiprinās, jo tā kā pats I.ķezbers pēkšņi ir pazudis, tad nevar iegūt vainu apstiprinājumu vai noliegumu. Kā ‘’Diena’’ konfidenciāli noskaidrojusi, I.ķezbera vārds nav starp RSRS ĀM Diplomātiskās skolas beidzējiem. Un arī viņa biogrāfijā nav skaidrības par 1969.-1971. gadu. Tāpat interesi varētu izraisīt posms 70-to gadu beigās, kad I.ķezbers rakstījis disertāciju PSKP CK Sabiedrisko zinātņu akadēmijā savu disertāciju. šai iestādei nav pilnīgi nekādas (vienīgi teritoriālas - abas atrodas Maskavā) ar I.ķezbera minēto Diplomātisko akadēmiju. Arī runas par mācību spēlēm. Tās vairāk atbilst PSRS Kara-diplomātiskās akadēmijas iekšējās dzīves aprakstiem. Tā patiesi bijusi ļoti slēgta skola, kurā mācījās 2 gadus, un šņabis un sievietes tai bija svešas lietas. tajā gatavoja izlūkus darbam ārpus socvalstu loka. (A.Lase, A.Rodins. ķezbers melojis, nostučījis pats sevi vai šo to sajaucis. ‘’D’’, 12.10.1995.).
Sazinoties ar I.ķezberu, viņš paskaidroja, ka ir ļoti pārsteigts par izskanējušo informāciju. Diskusijā ar I.Roni viņš ielaisties netaisoties, jo tas jau tikai to vien gaidot. Un šo rakstu vērtē kā mēģinājumu diskreditēt viņu vēlētāju acīs. I.ķezbers apgalvo, ka tajos laikos, kad viņš mācījies PSKP CK Sabiedrisko zinātņu akadēmijā, tur esot bijis ļoti stingrs režīms. Un reizi nedēļā bijis jāstaigā formas tērpos (militārā apmācība bijusi ieviesta pēc PSRS MP priekšsēdētāja Suslova pavēles). Beidzot šo mācību iestādi, viņš ticis ieskaitīts 14.armijas 98.gaisa desanta divīzijā un ieguvis majora pakāpi, un amats krieviski saucies komanģir bataļjona desantnogo obespečeņija. (S.Točs. Ivars ķezbers gatavs aizstāvēties tiesā. ‘’NC’’, 13.10.1995.)
I.ķezbers intervijā ‘’Dienai’’ atzina, ka reizēm izsakoties neprecīzi, un iespējams tāpēc radušās baumas par kaut kādu ‘’čekistu skolu’’. Viņš noliedz akadēmiķa I.Roņa apgalvojumus, ka ir beidzis kādu speciālo resoru skolu. Trūkumus biogrāfijā viņš izskaidro ar neuzmanību, pārrakstot anketas datus. Taču kā jau ‘’Diena’’ informēja, vienlaikus ar informācijas par neskaidrībām eksdiplomāta biogrāfijā parādīšanos atklātībā I.ķezbers mīklaini uz sešām dienām pazuda no masu mēdiju pieejamības loka. Ceturtdien viņš stāstīja, ka sākotnēji bijis pie radiem Bauskas rajonā, tad bijušas problēmas ar asinsspiedienu. (A.Lase. Ivaram ķezberam reizēm klibo precizitāte. ‘’D’’, 14.10.1995.)

Strādājot PSRS vēstniecībā Zviedrijā I.ķezbers aktīvi ticies ar latviešu trimdas aktīvistiem, mēģinot viņus pārliecināt mainīt savus uzskatus par labu PSRS. Viņš ticies arī ar vēsturnieku U.ģērmani (lit. pseidonīms Ulofs Jāņsons), kurš par šiem kontaktiem informējis Zviedrijas drošības policiju SAPO. Arī citam trimdas vēsturniekam - Jānim Zalcmanim palicis iespaids, ka I.ķezbers darbojies padomju izlūkdienestu uzdevumā. Pēdējo reizi I.ķezbers ticies ar U.ģērmani 1991. gada jūnijā, un stāstījis, ka rudenī Latvijā būs bads, ka Rietumu valstis nevēlas redzēt brīvas Baltijas valstis, kā arī Padomju armija ir pārāk stipra, lai tik vienkārši aizietu no savām bāzēm Baltijā.
(L.Freimane. Ivara ķezbera ‘’Zviedrijas laiks’’. ‘’D’’, 3.01.1996.)
Ar iniciatīvu izveidot Saeimā Krievijas parlamentāro atbalsta grupu nācis klajā I.ķezbers. Nepieciešamību izveidot šādu grupu I.ķezbers pamatoja ar Krievijas lielo nozīmi Latvijai - gan kā liels, spēcīgs kaimiņš, gan arī tas, ka liela daļa finansu operāciju Latvijas bankās notiek ar Krievijas naudu. Arī Krievijas Domē ir interese par Latviju.
J.Tihonovs. ķezbers veido Krievijas parlamentārā atbalsta grupu. ‘’D’’, 9.01.1996.; A.Petropavlovska. Jauna balss dialogā.
‘’SM’’, 9.01.1996.)

29.04. no Saeimas tika izvadīts 23.04.Strasbūrā, Francijā, negaidīti mirušais I.Ķezbers. Viņš tur piedalījās Eiropas padomes parlamentārās asamblejas sesijā.
Latvijas vēsturē no Saeimas pēdējā gaitā ir izvadīts vēl tikai Jānis Rainis.
(I.Egle. Ivaru Ķezberu izvada no Saeimas. D, 30.04.1997.)


Kartiņā ir 9012 simboli
Simboli vienā lapā: 2000
Lapu skaits: 5
Summa: 0 Ls